Galvenais, lai Jūrkantei ir projekti, kurus vērtēt Biedrības Jūrkante Svētciemā notikušās pilnsapulces dienaskārtības prioritāte šoreiz bija atskatīties uz vietējās rīcības grupas darbību aiz vadītajā gadā. Par to klāt esošos informēja padomes priekšsēdētājs Ģirts Ieleja un valdes priekšsēdētāja Dzintra Eizenberga. Klātesošos iepazīstināja ar revidenta ziņojumu un tika apstiprināts gada pārskats. Pilnsapulce bija gana labi ap meklēta – ieradās 42 biedri no 56. Dz. Eizenberga atzīmēja, ka viņu skaits ir sarucis, jo veikta revīzija. Lai apjautātos par interesi turpināt dalību Jūrkantē, valdes priekšsēdētāja uzrunāja ilgstoši neaktīvos biedrus. Viņi pār svarā sapulces neapmeklē un deleģē kādu balsot savā vietā. Sajūtas, šo jautājumu apspriežot ar biedrības dibinātājiem, saru biedrei bijušas pretrunīgas, bet laikam jāpieņem, ka laiks iet, cilvēki un apstākļi mainās. Padome strādā aktīvi, pieņem nopietnus lēmumus Atskatoties uz aizvadīto gadu, Dz. Eizenberga teica: – Man ir patiess prieks par to, ka mums ir aktīva padome. Viņa paskaidroja, ka tās locekļi ir galvenie lēmumu pieņēmēji. Valde – Dzintra pati, Solvita Kukanovska un Sandija Kauliņa – ir izpildītājs un konsultants. Iepriekšējās padomēs no ievēlētajiem 15 locekļiem ar pilnu jaudu darbojušies aptuveni 10. Pirmais padomes uzdevums ir apstiprināt vērtēšanas kritērijus, gatavojoties projektu kārtas izsludināšanai. Atšķirībā no iepriekšējā plānošanas perioda ir pa redzēta iespēja tos mainīt, ja padome uz skata, ka tas nepieciešams. Viens no izaicinājumiem bija priekš likums ierobežot pašvaldības dalību projektu konkursos. Bija jānolemj, vai ierobežot no vienas administratīvās teritorijas iesniegto projektu skaitu – Latvijā ir partnerības, kurās pastāv šāds limits. Pēc ilgām diskusijām padome priekšlikumu noraidīja. – Nav būtiski – iesniegts viens vai trīs projekti. Svarīga ir kvalitāte, – uzsvēra Dz. Eizenberga. Tāpat nav iespējams atbalstīt vairāk projektu nekā atļauj pieejamais finansējums. Aktuāla ir diskusija, vai arī turpmāk ļaut piekrastes zvejniekiem projektus īstenot bez līdzfinansējuma. Šobrīd tiek segti 100% viņu atbalstīto projektu iz maksu. Daži brīdina – ja neriskē ar paša kapitālu, ir vilinājums paprasīt naudu tam, ko neatļautos, ja būtu jāpieliek kaut vai 10% no sava maka. Atbalsta mērķis ir veicināt investīcijas infrastruktūrā un aprīkojumā, kas veicina attīstību. Dz. Eizenberga piebilda: – Dažs zvejnieks joprojām uzskata, ka Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējums, ko mēdz saukt par “zivju naudu”, pienākas tikai zvejniekiem. Aizvien jāatgādina, ka tā nav. Ministru kabineta noteikumos ierakstīts, ka finansējums paredzēts visas piekrastes uzņēmējdarbības veicināšanai, kā arī vides un kultūras mantojuma attīstībai. Piekrastes zvejnieku projektiem gan ir lielāka iespēja tikt atbalstītiem, jo viņiem vērtēšanā automātiski tiek pie šķirti papildpunkti. Viņa projektu rakstītājiem aizvien atgādina, ka ar finansējuma iegūšanu darbs tikai sākas. Projektiem ir trīs vai piecu gadu uzraudzības laiks, kurā ir jāsasniedz rezultāts. Uzņēmējdarbības projektos – ļoti konkrēts. Piemēram, jāpierāda, ka izveidota jauna darbavieta, pieaug ap grozījums, ir jauns produkts u.tml. Ja tas netiek sasniegts, finansējums jāatmaksā. Tādi gadījumi ir bijuši. Cik zināms, vienā bija jāatmaksā pat 20 000 eiro. Vēsturisks notikums – vērtētājiem lēmums jāaizstāv tiesā Aizvadītajā gadā Jūrkantes projektu vērtētājiem pirmo reizi pastāvēšanas vēsturē nācās aizstāvēt savu lēmumu Valmieras apgabaltiesā. Viens no iesniedzējiem uzskatīja, ka viņa pieteikums saņēmis mazāk punktu nekā pienāktos. Tiesa lēma par labu Jūrkantei. Šis notikums pakutināja nervus, tomēr bija apliecinājums, ka padome pienākumus izpilda kvalitatīvi, projektus novērtē korekti. Dz. Eizenberga vēlreiz uzsvēra, ka padome pret saviem pienākumiem izturas ļoti nopietni un šaubu gadījumos velta laiku diskusijām. Viens no biežākajiem jautājumiem ir, vai projektam piešķirt punktus par inovāciju (prasītājs tiesā centās pierādīt, ka viņam tie pienākas). – Teksti, kuros pamatotas inovācijas, tiek vairākas reizes skaļi pār lasīti, – pastāstīja Dz. Eizenberga. Pa pildpunktus grib daudzi, bet problēma ir tāda, ka grūti atbildēt uz jautājumu, kas ir inovācija. Pieredzējis projektu rakstītājs (nereti algots speciālists) prot pamatot jebkādas tehnikas iegādi vai būvniecību, ko vēlas uzņēmējs. Tomēr padome cenšas vērtēt nevis meistarību, bet būtību. Pie mēram, viena atziņa, pie kuras nonākusi Jūrkante, ir tā, ka tieši projektā paredzētās inovācijas pielietošanas rezultātam jābūt cieši saistītam ar mērķa sasniegšanu un jādod konkrēts, izmērāms rezultāts. Tas, protams, nav vienīgais kritērijs. Šī iemesla dēļ Jūrkantes valde aicināja pilnsapulcē piedalīties biedrības Zināšanu un inovācijas sabiedrība vadītāju Vitu Brakovsku ar lekciju Inovācija lauku attīstībā: no idejas līdz pārliecībai. Dz. Eizenberga bilda, ka lektore saprotami un gana vienkārši atbild uz jautā jumiem, par kuriem šaubās gan projektu rakstītāji, gan vērtētāji. Par spīti tam, ka padomes locekļiem reizēm galvas kūp un jādiskutē sausām mutēm, valdes priekšsēdētāja pauda gan darījumu par to, ka vērtējamā netrūkst. – Kolēģi ir teikuši, ka mūs apskauž, jo par dalību konkursos vienmēr ir liela interese, – teica valdes priekšsēdētāja. Visās partnerībās tā neesot. Vietējo rīcību grupu mērķis ir, lai nauda tiktu apgūta, ieguldīta pasākumos, kas atbilst partnerības stratēģijā ierakstītajiem mērķiem. Katrs pieteikums apliecina, ka mums ne trūkst darbīgu un uzņēmīgu cilvēku. Linda TAURIŅA
