“Piekraste. Zivsaimniecība. Iespējas.” Projekta Nr. 23-00-F043.0442-000001
Pieredzes braucienā piedalījās 35 pārstāvji no piekrastes zivsaimniecības uzņēmumiem un nevalstiskā sektora, t.sk. 25 cilvēki no biedrības”Jūrkante””un 10 pārstāvji no biedrības “Jūras Zeme”. Tika pārstāvēti gan vieni no lielākajiem Vidzemes piekrastes zivju pārstrādes uzņēmumiem-AS “Brīvas vilnis” un “Baltijas zivis”, gan mazie zivju pārstrādes uzņēmumi- SIA” Kurzeme GB, SIA “Aļģes”, zvejnieku saimniecības ”Bute” un “Kurķis”, IK “Gobulauki”, IK “Kuivižkrasts” , IK “Pārnesums” , kā arī individuālie piekrastes uzņēmēji.
Biedrība “Mežābele” jau ilgus gadus ,sadarbojoties ar vietējo pašvaldību un kultūras centru ,piedalās dažādos tradicionālajos un piekrastes sabiedrībā iecienītajos kultūras pasākumos, piedāvājot meistarklases kulinārijā un izstrādājumus no pašu gatavotām vietējām zivju delikatesēm. Tradicionālajos svētkos “Renģēdēju festivāls” dažādas uzkodas un ēdieni tika gatavoti no vietējām reņģēm, bet Jūras svētkos – vairākos veidos gatavotas zivju zupas. Taču lielākais izaicinājums ir rudeņos – “Nēģu svētki” Salacgrīvā un Vitrupē, kad biedrības aktīvistes visos četros Salacas un Svētupes nēģu tačos sacenšas par gardāko nēģu zupu. Šajos svētkos jau vairākus gadus ar LLKC ZT atbalsta tiek gatavots arī garākais “viltotais nēģis” ar cerību kādreiz to iekļaut Ginesa rekordu sarakstā.
Kolkā pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieku vidū lielu interesi un diskusijas izraisīja Lībiešu saieta namā kafijas pauzes cienasts, sevišķi salāti no asarīšiem. Dāmas velējās tikt pie jaunām receptēm un diskutēja par salātu gatavošanas niansēm . Asarus zvejo arī ir Vidzemes piekrastē , tāpēc ,skaidrs ir viens- šī pieredze jāpārņem!
Zivju degustācijas un zivju zupa pie uzņēmēja “Pie Andra Pitragā” bija kas interesants un jauns . Mūsu braucēju vidū bija vairāki uzņēmēji, kuri arī uzņem ciemiņus un cienā ar pašu kūpinātām zivīm, taču pats kūpināšanas process ir atšķirīgs un pēc citas metodes. Kāds mūspuses zvejnieks pat izmeta frāzi – “Tavas butes un foršas, bet manas kūpinātas vimbas tomēr ir gardākas” . Katram sava garšas izjūta! Saimnieces no biedrības “Mežābele” izbaudīja Andra zivju zupu un sprieda, vai labāk ar dārzeņiem vai bez, jo, kā pašas atzina, katrai saimnieces te ir savi noslēpumi. Andris pastāstīja, ka sācis, neslēpjot pirmās meistarības kļūdas. Vairāk diskutējām, ko un kā darīt ,lai šo biznesa sezonu varētu pagarināt, ko iesākt nesezonā, kā izdzīvot, lai nopelnītu iztiku ģimenei vasaras mēnešos, tad, kad zivju vienkārši jūrā nav. Andrim ir ari mājiņas tūrismam. Diskusijā iesaistītajiem dalībniekiem bija arī citādas versijas , savu priekšlikumi, ieteikumi, ka labāk, kādus atbalstu būtu nepieciešams meklēt.
Apmeklējot SIA “Div’ziv”,tās īpašnieks sākuma likās ļoti atturīgs , radot iespaidu, ka pie viņa gan nekā ievērojama īsti nav ko redzēt. Pat pieteica- nefotografēt, kas gan mums radīja nelielu apmulsumu. Likās, ka viss šajā vietā taču ir kārtībā un notiek oficiāli. Par ko tāda atturība? Logā bija gan apaļā mūsu piekrastes atpazīstamības zīme – zivs zaļa krāsā, kas nozīmē, ka zivis ir. Arī darba laiks. Bet, redzot mūsu grupas lielo interesi par foreļu audzēšanu un tirgu , atļāva ieskatīties audzēšanas baseinos, izsmeļoši atbildēja uz jautājumiem, ka ari pasniedza degustācijai jau pagatavo produkciju – kūpinātas foreles filejas un kūpinātas foreles želejā. Bija iespēja uz vietas nopirkt zivis , kas pasmeltas no baseina. Tieši dzīvu foreļu tirgus ir uzņēmuma peļņas pamats, jo zivis tiek piedāvātas restorāniem un citiem klientiem pēc pasūtījuma. Uzņēmuma vadītājs gan minēja, ka startējies uz vairākiem ES fondiem, bet nelielā apjoma dēļ nav izdevies finansējumu pagaidām piesaistīt . Tas tad arī ir viens no iemesliem , kas bremzē uzņēmuma attīstību.
Mērsraga ostas apmeklējums izvērtās īss un konkrēts. Vispirms izstaigājam ostas promenādi . Tikāmies ar ostas kapteini Jānis Budreiko , kurš pastāstīja par ostu, par tās darbību, kādus pakalpojumus osta piedāvā, kā arī par nākotnes plāniem . Pēc nelielā stāstījuma viņš atvainojās, ka jāsteidzas uz nākamo tikšanos, kas radusies neplānoti. Taču šī netīši saīsinātā tikšanās ļāva mums nesteidzīgi izbaudīt mazās ostiņas burvību. Tā vairāk atgādināja mūspuses Kuivižu ostu, jo Skultes un Salacgrīvas ostas tomēr ir ar lielākiem darbības jaudu.
Kā īsts “saldais ēdiens” šoreiz noslēdzās Lapmežciema pagasta Ragaciema zivju tirdziņā pie uzņēmējas Agnese Skudras. Jau sagaidot pie namiņa durvīm, Agnese ar pirmajiem uzrunas vārdiem mūs aizrāva tā, ka viņā klausoties katru vārdu tvērām kā jaunu brīnumu. Savu uzņēmējdarbību Agnese sākusi kā mājražotāja , kūpinot vistas. Tā darot ari vairāki piejūras vietējie mājražotāji. Citiem tas izvērsies biznesā, citiem- kā papildinājums kādam jubilejas galdam. Agnese stāstīja par savām sākotnēji piedzīvotajām biznesa neveiksmēm, kam iets cauri, lai izaugtu līdz uzņēmumam, kurā strādā 27 darbinieki. Ar saviem cilvēkiem viņa ļoti lepojās, jo uzskata, ka labi darbinieki ir pamatu pamats, lai uzņēmums stabili nostātos savā tirgus nišā, piebilstot, cik tas ir svarīgi arī tāpēc, ka līdzīgu produkciju ražo pietiekoši daudz uzņēmēju. Viņa uzsvēra, ka galvenā māka ir atrast veidu īpaši kvalitatīvas produkcijas ražošanai- tā, lai pircējs nav vīlies un atgriežas vēl un vēl. Pastāvīgi jādomā, kā noturēt savu ražojumu kvalitāti un prasmi saražotu pārdot. Un tieši par šo prasmi pārdot un pieredzi Gada tirgos Agnesei bija vairāki secinājumi, ar ko tad ari dalījās. Mūsu ražotājiem bija pietiekoši daudz jautājumu. Sarunās pie kafijas un degustējot Agneses uzņēmuma ražojumus, laiks vairāk kā divu stundu garumā pagāja nemanot.
Ruta Birkenberga 26431634
