pirmdiena, 19. 08, 2019
Biedrība Jūrkante
Smilšu iela – 9, Salacgrīva, Salacgrīvas novads, LV4033, Latvija

Logo +371 29427095,
Logo dzintra@jurkante.lv
 
Jaunumi

Projekts "Senie Amati Mūsdienās"
07.04.2013


 

Projekts „Senie amati mūsdienās” uzņem apgriezienus.

Interesants un noderīgs pasākums notika aprīļa sākumā Tūjā pie veco mūzikas instrumentu kolekcionāra un spēlmaņa Valda Andersona. Uz tikšanos bez namatēva Valda Andersona un Liepupes tautas nama vadītāja Andra Zundes bija ieradušies Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas instrumentu ansambļu eksperts Ilmārs Pumpurs, instrumentu restaurators un izgatavotājs limbažnieks Valters Reiznieks un LAD projekta „Senie amati mūsdienās” seno mūzikas instrumentu restaurācijas amatnieku darbnīcas vadītājs salacgrīvietis Gundars Āboltiņš. Tikšanās mērķis – dalīties pieredzē seno tautas mūzikas instrumentu restaurācijā un izgatavošanā. Jau tikšanās sākumā vienojāmies, ka nedrīkst turēt sveci zem pūra, jāklāj vaļā viss, ko katrs savā jomā zina, jo tikai tā iespējams sasniegt labāko rezultātu un šīs prasmes nodot nākošajām paaudzēm.

 

 

No kreisās: Gundars Āboltiņš, Ilmārs Pumpurs ( priekšplānā), Valters Reiznieks un Valdis Andersons.

Pēc namatēva cītaru kolekcijas aplūkošanas saruna ievirzījās par materiālu izvēli un, kā vēlāk vienojāmies, tas arī vienmēr  ir bijis noteicošais instrumenta labskanībā. Galvenais laba materiāla priekšnosacījums – dabīgs kaltējums -  jo ilgāks, jo labāks. Kādreiz var paveikties tādus atrast vecu māju bēniņos. Der arī vecas mēbeles, ja vien nav ķirmju saēstas. Neapšaubāmi labs būtu materiāls no vecām klavierēm. Stāvkaltušus kokus tomēr eksperti neiesaka, jo  tiem neesot laba aura. Protams, nevajadzētu atteikties arī no pašu gatavotiem kokmateriāliem. Ja iespējams atbilstoši sazāģēt un novietot labi ventilējamā vietā, tad šie materiāli var būt labi izmantojami pēc 5- 6 vai vairāk gadiem .

Stīgas māk tīt limbažnieks Valters Reiznieks, kā arī jau gatavas tās var iegādāties internetā no Vācijas darbnīcām. Ilmārs Pumpurs zināja teikt  vairākas adreses. Parasti  tās nemaksā dārgi, ja vien nav kāds speciāls stīgas pasūtījums noteiktā resnumā, vijumā un garumā noteiktam instrumentam. Tad gan varot sasniegt līdz EUR 20,- par vienu stīgu.

Daudz tika apspriesta veco cītaru uzbūve. Valda Andersona mājā tās savestas muzeja cienīgā skaitā. Parasti lielākā veco akordcītaru problēma ir virsējās dekas plaisājumi stīgu stiprinājuma vietās. Kā viens labs risinājums pēc Ilmāra Pumpura domām ir cītaras augšu gatavot no saplākšna un skanošo deku iebūvēt apakšā. Tikai tad jāņem vērā, ka zem cītaras jāatstāj brīva vieta skaņas plūsmai, to nedrīkst vienkārši novietot uz galda. Labs risinājums ir balsta kājas, kas piestiprinātas pie rāmja , lai nekas netraucē skaņai veidoties. Cīitaras paraugu, kurai deka ar skaņas caurumiem iebūvēta apakšā var redzēt arī pie Valda Andersona. To savulaik man nodeva limbažnieks Normunds Goba , kas savukārt zināja stāstīt, ka tā gatavota Vilzēnos. Eksperti bija patiesi  priecīgi redzēt šādu eksemplāru, jo tas pēc uzbūves principa ir retums.

Interesants uzbūves un skanējuma princips ir tā sauktajām Pogu jeb Manuāļcītarām. Stīgu hromatiskajā skaņojumā ar vienu pogu tiek noslāpētas attiecīgajam akordam nevajadzīgās stīgas līdzīgi kā koklei, ļaujot izskanēt nepieciešamajam akordam. To priekšrocība ir kompaktums.

 

Salacgrīvietes Veltas Skujas pogcītara

 

Salacgrīvietes Veltas Skujas pogcītara ekspertuprāt ir saglabājusies tik labi, cik labi vien iespējams tik vecam instrumentam. Pēc neliela remonta un uzskaņošanas tā tiks nodota atpakaļ saimniecei un pēc tās parauga izgatavota kopija, ko nodos Salacgrīvas novada muzicējošiem kolektīviem. Projekta ietvaros viens no labākajiem Salacgrīvas novada kokamatniekiem Gundars Āboltiņš apņēmies restaurēt arī vienu 20 gs. sākuma akordcītaru no Valda Andersona kolekcijas un papildus izgatavot arī šīs cītaras kopiju. Paralēli šajā amatnieku darbnīcā restaurāciju vēl gaida sena vijole un mandolīna.

Projekta „Senie amati mūsdienās” ietvaros darbosies arī Arņa Preisa keramikas mūzikas instrumentu, Kārļa Lipora kokļu, Eduarda Klints dūdu un celma bungu, kā arī Andra Apīņa akustiskās Lap Steel ( havajas) ģitāras  amatnieku darbnīcas . Tās noslēgsies un rezultāti tiks prezentēti seminārā un akustiskās mūzikas festivālā Liepupē 14., 15. un 16. jūnijā.

 

 

 

Vecā liepa no Zaķiem  kalpos celmu bungu izgatavošanā. To prasmīgi izzāģē līgatnietis , dūdu un celmu bungu amatnieku darbnīcas vadītājs Eduars Klints.

Andris Zunde, projekta „Senie amati mūsdienās” vadītājs Salacgrīvas novadā.





      Atpakaļ
          Copyright © 2019, Izstrādātajs WebSoft.lv